Parakstīties uz jaunumiem

Ievadi savu e-pasta adresi, lai parakstītos uz jaunumiem

Parakstīties

Balva „Baltais zvirbulis” – prieks un pagodinājums

Teksta izmērs: A A A

 
Sākums Kultūra Jaunumi Balva „Baltais zvirbulis” – priek...

2018. gada 12. aprīlis

Gada balvu „Baltais zvirbulis” 2004. gadā iedibinājusi Rīgas domes kultūras pārvalde, un tās tagadējā vadītāja BaibaŠmite stāsta, ka balvai nominē kultūras darbiniekus, māksliniekus, kuri dara kaut ko vairāk, spilgtāk, atšķirīgāk, nekā liek ikdienas darbs. Sīkāk par šī gada dažiem nominantiem laikraksts "Izglītības un kultūra".

„Projektus iesniedz pašvaldības kultūras iestādes, kuras savos darbiniekos un sadarbības partneros saskatījušas atšķirīgo un īpašo, tādēļ izvēlēties laureātus nav viegli. Pa šiem gadiem kopumā atrasti 202 „Baltie zvirbuļi”,” saka B. Šmite.

Laureātu godināšana šogad notika 11. aprīlī atjaunotajā VEF Kultūras pilī. 

ksla cilvēkiem ir nepieciešama

Nominācijā „Par ilgstošu un nozīmīgu profesionālo ieguldījumu” kultūras nozares attīstībā balvu šogad saņem Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības kultūras centra „Iļģuciems” tautas glezniecības studijas „Grīva” vadītājs Juris Ģērmanis.

„Studiju vadu jau 20 gadus. To dibinot, sapulcējās tā sauktie rūdītie pašdarbnieki ar pieredzi, ar viņiem biju strādājis jau pirms tam; diemžēl 10 no viņiem jau ir aizsaulē. Patlaban mācīties zīmēt un gleznot nāk arvien vairāk jaunu cilvēku, lai gan netrūkst arī pusmūža vecuma ļaužu, kuri meklē kaut ko sev sirdij tuvu un izvēlas mākslas pasauli,” stāsta J. Ģērmanis.kslinieks atzīst, ka cilvēki gados reizēm ir centīgāki, bet jaunieši, saskaroties ar grūtībām, nodarbības pamet, taču talantīgākie izvēlas turpināt mācības kādā no mākslas skolām.

Kā pats meklējis ceļu uz mākslu? „Es ļoti vēlējos gleznot. 11 gadu vecumā iestājos Jaņa Rozentāla mākslas skolā, tadtālāk, protams, ceļš veda uz Mākslas akadēmiju, iestājos Mākslinieku savienībā. Pamatā esmu gleznotājs, bet papildus vairāk nekā 50 gadus nodarbojos arī ar pedagoģiju,” atklāj J. Ģērmanis.

Daudzus gadus strādājis ar bērniem Rīgas pionieru pilī un salīdzinot secina, ka bērni teikto vairāk pieņem, savukārt pieaugušos, kuriem jau ir izveidojies savs skatījums uz lietām, pārliecināt par kaut ko citu ir grūtāk. „Katram ir vajadzīga individuālu pieeja, tādēļ ir nepieciešamas zināšanas psiholoģijā. Atšķirības ir starp paaudzēm, kā arī starp vīriešiem un sievietēm, arī intelektuālais un pieredzes līmenis ir dažāds. Kāds mudina, lai droši izsaku kritiku, taču ir arī ļoti emocionāli jūtīgi cilvēki, kuriem aizrādu ļoti saudzīgi, jo nevēlos nevienu sāpināt. Citi vēlas gleznot tikai ziedus vai ainavas un nav pierunājami mēģināt attēlot kluso dabu. Tomēr priecājos, ka cilvēkiem patīk māksla, jo tā viņiem ir nepieciešama. Lai nodarbotos ar glezniecību, ir jāapmeklē izstādes, jāzina, kas notiek, tad varam to pārrunāt,” uzsver mākslinieks.

Atbildot uz jautājumu, kuru uzskata par savu skolotāju mākslā un kurš no žanriem ir tuvāks, J. Ģērmanis atzīst: „Sevi uzskatu par portretistu, bet vasarās gleznoju ainavas dabā, savukārt telpās – klusās dabas un ziedus, tā ka gleznoju visos žanros. Esmu mācījies pie izciliem latviešu gleznotājiem – Konrāda Ubāna, Eduarda Kalniņa, Arija Skrides, arī Induļa Zariņa. Katrs savā ziņā ir atstājis pēdas manā daiļradē un mākslas uztverē, tādēļ atzīstu tradicionālo latviešu mākslas skolu. Man nav tuvi pārspīlētie modernisma virzieni, bet, ja ir laba un patiesa māksla, to jau izjūt. Protams, no katra jauna impulsa kaut kas šajā jomā papildinās, taču daudzas izpausmes, ko sauc par mākslu, ir tikai modes lieta. Tā ir pārejoša, jo laiks jau visu noliek savās vietās.”

Juris Ģērmanis, A. Bērziņš.JPG 

 

zika veido inteliģentu un vispusīgu personību

Gada balvu „Baltais zvirbulis” nominācijā „Rīgas pilsētas pašvaldības kultūras iestādes darbinieks” par veiksmīgu darbu un kultūras projektu kvalitatīvu realizāciju 2017. gadā saņem orķestra „Rīga” mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns. Īpaši novērtēta Latvijas valsts simtgadei veltītā festivāla „Trīs zvaigznes” koncertu īstenošana.

Par to, ka V. Butāns prot atklāt mūzikas pasauli un šajā procesā meistarīgi iesaista arī orķestra mūziķus, liecina Lielā mūzikas balva parizcilu orķestra sniegumu gada garumā. Uz jautājumu, ko viņam nozīmē balva „Baltais zvirbulis”, Valdis atbild: „Esmu pagodināts. Manuprāt, jebkurš izjūt pagodinājumu, ja viņa darbu novērtē, vēl jo vairāk, ja atzinību izsaka pats darba devējs. Šī balva, protams, ir atzinība ne tikai man, bet arī orķestrim.”

Savā ziņā neparasta rīcība, kas izceļas līdzīgi kā baltais zvirbulis, ir veidotās programmas bērniem – izglītojošie koncerti 1.–4. klases skolēniem „Nāc, ieklausies orķestrī RĪGA!”. Kas mudinājis to darīt? „Zinātniski jau sen ir pierādīta mūzikas pozitīvā ietekme uz bērna harmonisku attīstību, tomēr nereti skolā par mūziku mācās un uzzina samērā formāli, tādēļ vēlamies, lai bērni atraktīvā veidā iepazīst dažādu žanru mūziku. Manā skatījumā skatīties un klātienē klausīties dzīvu orķestri ir kaut kas īpašs. To uztveram par savu pienākumu – audzināt jauno klausītāju paaudzi, kam mūzika nebūs sveša. Manuprāt, jebkurš sevi cienošs profesionāls kolektīvs savu iespēju robežās to dara,” ir pārliecināts V. Butāns.

Viena no latviešu mentalitātes izpausmēm ir mūzika un dziesma, jo esam kultūras tauta. Varbūt izglītojošie koncerti, tāpat sadarbība ar mākslinieku Jāni Anmani, kad ģimenes ar bērniem tiek aicinātas līdzdarboties un izteikt Latvijas ainavas skaņās un krāsās, ir vēlēšanās vēl vairāk uzsvērt mūzikas lomu cilvēka dzīvē – diemžēl ne visi to izprot. Sarunā ar laikrakstu V. Butāns atgādina, ka mūzika un muzicēšana ne tikai palīdz vienlīdz labi attīstīties abām smadzeņu puslodēm, gūt audiālu baudījumu, bet veido inteliģentu un vispusīgu personību.

„Bērni ir visgodīgākā un atvērtākā publika, kas emocijas atklāj tieši un nepārprotami – ātri var uztvert, kad viņi klausās ar interesi un kad sāk garlaikoties. Tas, savukārt, mūs motivē būt īpaši modriem un radošiem, lai muzikālie piedzīvojumi, ko viņiem piedāvājam, no vienas puses, būtu saprotami un aizraujoši, bet no otras – lai nebūtu par garu. Ja tas viss izdodas, tad no bērniem izjūtam lielu prieka atdevi, kas sagādā milzu gandarījumu arī mums,” stāsta V. Butāns.

 ValdisButans_foto-D (2).jpg 

 

Iekrāso ikdienu un skatu uz mūziku

Nominācijā „Rīgas pilsētas pašvaldības mūzikas un mākslas skolu darbinieks” balvu saņem Rīgas mūzikas skolu jauniešu apvienotā simfoniskā orķestra diriģents Kaspars Ādamsons.

Orķestra vadītājs nenoliedz, ka reizēm nav viegli, jo ir jāstrādā ar dažāda sagatavotības līmeņa skolēniem, taču jo lielāks ir prieks, ja rezultāts izdodas veiksmīgs.Sasniegto ir novērtējuši gan klausītāji, gan mūzikas jomas profesionāļi, un Kaspars atzīst, ka tādējādi par balvu ir priecīgs dubultā: „Strādāt ar pieaugušajiem tomēr ir citādi; lai ieinteresētu jauniešus un panāktu iecerēto, ir vajadzīga īpaša pieeja. Kā orķestra vadītājs esmu gandarīts, ka ir izdevies sasniegt mākslinieciski un tehniski augstvērtīgu rezultātu, kaut gan bērni un jaunieši vēl nav profesionāļi.

Orķestris apvieno jaunos mūziķus no dažādām Rīgas mūzikas skolām. Lai gan skolu vadītāji dažkārt to uztverot ar dalītām jūtām, jauniešiem tā ir iespēja satikties, iepazīties un attīstīties.

Balva „Baltais zvirbulis” saņemta arī par radošu un muzikāli izglītojošu programmu sagatavošanu un īstenošanu. Kā tās veidotas? K. Ādamsons atzīst, ka repertuāru cenšas dažādot, lai tajā būtu pārstāvētas gan tādas klasiskas vērtības kā Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa, Pētera Barisona, Jāņa Mediņa skaņdarbi, gan mūsdienu komponistu darbi, piemēram, Jēkaba Jančevska un Jēkaba Nīmaņa opusi, Raimonda Paula mūzika. „Tas iekrāso un jauniešiem parāda mūzikas plašumus, kā arī padara košāku mūsu visu ikdienu. Nominācija balvai liek secināt, ka koncerti ne tikai patīk mammām un tētiem, bet to programmas ir šķitušas vērtīgas arī mūzikas jomas ekspertiem un kritiķiem,” secina K. Ādamsons.

  K_Adamsons.jpg 

 

Jāstrādā no sirds un jābūt patiesam

Nominācijā „Amatiermākslas kolektīva (-u) vadītājs” balvu par mākslinieciski augstvērtīgu jaunradi un veiksmīgu Rīgas Tehniskās universitātes jauktā kora „Vivere” 10 gadu jubilejas koncertuzveduma īstenošanu saņem kora mākslinieciskais vadītājs Gints Ceplenieks.

Sarunā ar laikrakstu G. Ceplenieks atgādina, ka gardai maizei ir arī garoza – ikdienā darbā ar cilvēkiem jāiegulda liela enerģija, jo tā nemitīgi tiek izsmelta, taču to kompensē gandarījums par kopīgi paveikto. „Neesmu viens, kori „Vivere” veido dziedātāji, palīdz otra diriģente Sintija Šmite, kormeistars Rihards Lapiņš, kora prezidente Marita Deksne un citi,” atzīst Gints. „Veiksmīga mijiedarbība palīdz izturēt, kad spēki sāk izsīkt.”

Nevar nepamanīt, ka skolēnu dziesmu svētkos diriģentam izdodas rast kontaktu ar bērniem un jauniešiem. Kas ir būtiskākais – kā panākt, lai radītu interesi un diriģentā klausītos? G. Ceplenieks, nedaudz samulsis, saka: „Jāstrādā no sirds. Esmu prasīgs pret sevi un citiem. Nedrīkst blefot, bērniem patīk tīras un skaidras lietas. Viņi ļoti novērtē patiesumu, un to arī mācu – būt patiesiem mācībās, uz skatuves, saskarsmē ar citiem.

G. Ceplenieks balvu „Baltais zvirbulis” uztver kā pagodinājumu un priecājas, ka laureātu un tās saņēmēju vidū būs vairāki Rīgas Doma kora skolas absolventi.

 Conductor Gints Ceplenieks.jpg 

Raksta autore Ilze Brinkmane

 
 
 

Komentāru pievienošana

Vārds

E-pasts

Komentārs

Ievadiet attēlā redzamo kombināciju

 
Pēdējo reizi atjaunota 24.aprīlī, 2018, 21:18
Adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 5, Rīga, LV-1010, Latvija
Tālrunis: 67026816, E-pasts: iksd@riga.lv
Top.LV
www.kultura.riga.lv